Читать реферат по технологии машиностроения: "Transports - на турецком языке" Страница 2

(Назад) (Cкачать работу)

Jespēja apkalpot tikai tos kuģus, kuriem tiek paredzētas piestātnes, celtņi u.c.

3.

Pārvadājumu efektivitāti novērtē ar pamatradī tāju palīdzībām:

krāvu apgrozījums, miljard.t.km;1 t. kravai vidējais pārvadāšanas attālums;kopējais pasažieru skaits;ekspluatācijas ātrums, m/st.;kravnesības izmantošana,%;peļņa.

Jūras transportā ir frakts un tarifs.

Frakts – vienlaicīga cena, kuru noteica līgums starp fraktētāju – transporta produkcijas pārdevēju un fraktējam – pircējam un fiksējas līgumā (čarterī) katrā noteiktā gadījumā;

Frakts darbojas tikai šīm krāvos nosūtītājam.

Tarifs – pastāvīgi darbojoša cena jūras pārvadājumiem. Viņš tiek uzstādīts centralizēti, ir vienāds visiem nosūtītājiem, kas izmanto jūras transportu..

Tarifs ietilpst:

Maksa par kravas pārvadāšanu;Papildoperācijas izdevumi

T = P + П,kurP – pašizmaksa

П – peļņa.

Atšķir pamat, izņemuma un vietējo tarifu.

Jūras transporta tarifu uzskaita atsēvišķi kabotāža un ārvālstu kuģniecībā. Kabotāžas kuģošanai ir divi līmeni tarifiem:

kustības tarifs;stāvējošās tarifs,

kurī savukārt sadalīti atšķirība no krāvas, jūras, ostas veidiem un izvietošanam.

Pamatdokuments, kas reglamentē tarifus – «Kopēja tarifu un statistiska kravas nomenklatūra».

Izmaksas: ūgunsdrosības, kuģu, piestatnes, lamona.

Papildizmaksas: lūku atveršana, aizveršana, buksētaja izmantošana, šiftingu uzstadīšana, tālruņu izmantošana un daudzie citi.

Jūras tirdzniecības kuģiem ir trūkums:

Kuģis ilgi atmaksājas. Lai ātrak to atmaksāt, var uzbūvet kuģi ar lielāko nestspēju, taču kuģu cena aug, jo lielākām kuģiem nepieciešama vairāk jaudīja spēkas iekārta, kas ir darga.

Bez tam, jūras pārvadājumam piemīt neliels ātrums, jo iegremdētiem kuģiem ir «40-uzlovij» ātrumā robežā. Lai kustēties ar lielāko ātrumu, nepieciešama lielāka pamatdzinēju jauda, vairākie dagvielas patēriņi un krājumi. Pamatdzinēju jauda aug proporcionāli kuģu kustības ātrumam trešajā pakāpe. Tapēc jūras pārvadājumi ir lēnāki, nekā aviācijas un citas transportas veidiem.

Arī jūras transports stipri piesārņo apkārtējo vidi.

Šķidrie piešārņojumi: degviela, eļļa, ljales un balasta ūdeņi, dzesešanas, mazgāšanas šķidrumi un ūdeņi, nafta un tās produkti.

Cietie piesārņojumi: koks, metāls, krāsu atlikumi, kuģu atkritumi, krāvas zidumi un atlikumi.

1973 gadā noslēgta Starptautiska konvencija jūras piesārņijumu noveršanai ar jūras kuģiem. Šājā konvencija formulēti prasības un noteikumi, virzītie vides aizsardzībai.

Baltijas jūras aizsardzībai noslēgta reģionāla konvencija, kas tiek pieņēmta 1974.g. Helsinkos.

Ūpes transports.

Ūpes transports ir svarīga daļa valsts transporta sistēmā. Īpaši liela nozīme ir ūdens transporta masveida krāva pārvadājumos: nafta, koks, maizes krāvos, mašīnas un būvmateriāli.

Pedējā laika ir tendencija ūdens transporta specializēšana atseviško kravas veidu pārvadāšanai. Ogļu un dārzeņu pārvadāšana ir nepieciešami uzturēt glabašanas mitrumu un temperatūru.

Visplašāk ūdens ttansports izmanto velkamo floti – baržus, kas paredzēti bēramkravam. Tas ļauj intensitēt pārvadājumus un samazināt velkoņu skaiti.

Ūdens transports nodrošina jūras ostas apgādi ar masveida kravam.

Sarežģitie kuģošanas apstākļi – mazs dziļums un platums – stipri ierobežoto iespēju izmantot ūdes transportu mazajās ūpes.

Arī trūkums ir, jo nepieciešama piestātne ar celtniem, dzelzceļi un/vai autoceļi.

Visērtākie mehāniskai apstrādei ir konteineri un pakēšu kravas. Bet tiem arī ir trūkumi, jo konteinerizācija un pakēšu formēšana ir dargas operācijas, tapēc nosūtītajs cenšas to nedarīt, kas samazina ūdens transporta rožigumu.

Pamatīpatnības:

Liela pārvadāšanas iespēja;Neliela pārvadājumu pašizmaksa (4< auto, 15-20< avia). baržu velkošanai ir nepieciešama 10 reizes mazāka jauda, nekā dzelzceļas;mazākie (3-4 reizes) kapitālieguldījumi, nekā auto un dzelzceļa;mazāks metāla pateriņšritoša sastāva ražošanai.

Mīnusi:

Līkumains ceļš un liela dziļumu variācija;Darba periodiskums;Krāvas kustības maršrutu pagarināšana;Neliels transportēšanas ātrums (HES, tilti).

Tarifi ūpes transportā (kravas).

Tarifi krāvas pārvadāšanai sadalīti; pa pārvadāšanas veidiem (nafta un tās produkti, koku velkošana, kuģu un citu līdzekļu velkošana), pa nosutīšanas veidiem (kuģu, konteineru, savienošanas un sīkas), pa satiksmēm (iekšēja ūdens, tieša ūdens, ūpes un jūras ceļi, ārvalstu, intermodālo).

Tarifu sh;emas kalpo par pamati tarifu maksājumu noteikšanai. Šie shēmi būvēti divos līmeņos:

Похожие работы